Blogs
Ar jautriem atmiņu stāstiem noslēdzas projekts «Ačgārnā Kuldīga»
Skrundas televīzija, Inga Ozola | 04 09 2024 | Reportāža
Šos stāstus nevar izlasīt tūrisma brošūrās vai vēstures grāmatās, saka projekta “Ačgārnā Kuldīga” īstenotāji. Tie ir dažādi smieklīgi atgadījumi, kas dzīvo kuldīdznieku atmiņās, vai arī ikdienas procesi, kas ierasti vietējiem, bet neizprotami ienācējiem. Nu stāsti dzīvo arī audio gidā un animācijas filmiņā. “Ačgārnā Kuldīga” bija viens no pieturas punktiem arī teātra festivāla “Homo Novus” apmeklētājiem.
Nu tā pa īstam var sākt baudīt pirms kāda laika sāktā projekta “Ačgārnā Kuldīga” augļus. Ir apzināti kuldīdznieku atmiņā esoši smieklīgi un pavisam ačgārni stāsti, tie padarīti pieejami audio gidā, tā radot dokumentālā izpētē balstītu apkopojumu, un nu iepazīšanās tūrē stāstus aicināja piedzīvot kopā ar gidu un dažādiem izrādes elementiem.
“Kuldīdzniekam ir jādod laiks atvērties. Tad, kad viņš atveras, tad viņš ir kā tāda dārgumu vācelīte, kas principā nav aizverama.
Man šķiet, ka grūtākais darbs bija tos stāstus sakoncentrēt un atlasīt tos, kas būs tie spilgtākie, jo skaidrs, ka katram paša stāsts ir mīļākais, bet pilnīgi visu salikt audio gidā mēs arī nevarējām,” sacīja projekta producente Krista Jansone.
Apkopots aptuveni 100 stāstu. Piemēram, reiz pie brīdinājuma zīmes, ka Ventā nedrīkst peldēties, kāds jokojot pierakstījis, ka tas krokodilu dēļ. Tā nu ziņa aizgājusi tautā, kādam arī tai noticot. Savukārt par “lidojošo cūku” iesaukts netālu no pilsētas padomju militāristu gaisā laistais balons sakaru nodrošināšanai. Vietējie pēc tā pamanījušies noteikt arī laikapstākļus.
Šo laiku labi atcerējās arī Gaidas kundze, kura to papildināja vēl ar savu stāstu:
“Es atceros, kā tas bija, kad viņš gāja gaisā. Bija tāds viens brīdis, kad viņš nokrita un tuvumā dzīvojošie atrada, kur viņš bija nokritis. Ļoti labs materiāls, sašuva lietusmēteļus, kuri ļoti noderēja, ejot ganos. Man ļoti patīk. Kad es izlasīju, uzreiz sapratu – šodien nekādi dārza darbi, jāiet klausīties, ko stāstīs.”
Viena no stāstu apkopotājām Zane Junga pastāstīja vēl kādu komisku atgadījumu: “Te ir Baznīcas iela 22, kāds no puķu podiem regulāri raujot puķes. Kas tās puķes rāva? Cauna.”
Savukārt pasākuma apmeklētājs Guntis Kalniņš norādīja, ka viņam kā ienācējam pilsētas stāsti šķiet ļoti svarīgi: “Te ir tas interaktīvais moments klāt, skaņu ieraksts. Arī tas, kādi tiek izmantoti rekvizīti, kāda ir šī performances daļa, tā aktivitāte ļoti patīk. Bet man arī tas autentiskums, jo tās saknes man kā ienācējam šajā Kuldīgas novadā ir ārkārtīgi svarīgi saprast.”
“Ačgārnā Kuldīga” ir Starptautiskās kopienu pasūtītās mākslas institūta un Latvijas Jaunā teātra institūta kopienas projekts, kā arī viens no pieturas punktiem teātra festivālā “Homo Novus”.
“Es domāju, ka mēs gribētu turpināt šo sadarbību ar cilvēkiem ārpus galvaspilsētas un ārpus mākslas lokiem.
Tieši tāpēc, lai mazinātu plaisu, kas bieži vien ir starp laikmetīgo mākslinieku un cilvēku, kas ikdienā dara kaut ko citu, nevis laikmetīgo mākslu,” skaidroja festivāla “Homo Novus” kuratore Santa Remere.
Vasarā pie ačgārno stāstu vizualizēšanas kopā ar animatoru Dzintaru Krūmiņu klāt ķērās arī bērni. Nu animācijas filmiņa nodota skatītāju vērtējumam. Daļu no stāstiem var klausīties mobilajā lietotnē “Easy Travel”.