Pārbūves
LMA scenogrāfijas studenti (Latvija)“Pārbūve” ir termins, kas teātrī apzīmē scenogrāfijas transformāciju. Reizēm atklātu, reizēm slēptu.
Pārbūve ir scenogrāfijas sastāvdaļa – tāpat kā mūzikā klusums starp divām notīm.
Lai izprastu kopumu, tas jāizjauc un katra sastāvdaļa jāaplūko atsevišķi.
Izstādes veidotāji – LMA Scenogrāfijas katedras studenti un viņu pasniedzēji – uzlūko “pārbūvi” kā atsevišķu, pašvērtīgu scenogrāfijas elementu, cenšoties slēpto izvirzīt priekšplānā. Viņi izmanto scenogrāfam doto priekšrocību izvēlēties kādu pasaules fragmentu un piedāvā uz īsu brīdi to pārbūvēt. Lai sadzīvi pārvērstu par dzīvi un tad jau, iespējams, par mākslu.
No 22. augusta līdz 20. septembrim Rīgas pilsētvidē būs skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas scenogrāfijas studentu izstāde, kas meklē atbildi uz jautājumu – kas īsti ir scenogrāfija? Tā ietver astoņus skatuviskus pilsētvides objektus un scenogrāfijas elementus, kas, izvietoti dažādās Rīgas ainavās, pārvērš mums ikdienā labi pazīstamas vietas jaunās teātra skatuvēs.
Izstādes objekti
“Taipus durvīm” I, II, III
Annija Zemīte
Kas slēpjas, dzīvo, notiek vai nenotiek aiz durvīm?
Šis mākslas notikums piedāvā iespēju pārkāpt pāri ikdienas mazo ziņkārību cenzūras robežām. Mūri, aiz kuriem rit dzīves un risinās notikumi, kam ikdienā ejam garām, par tiem pat nenojaušot, izzūd. Durvis atveras, un garāmgājējs kļūst par liecinieku privātiem piedzīvojumiem, pieredzēm un emocijām.
Darba ieceri rosinājis autores paradums vakaros vērot izgaismotos mājokļu logus, kur redzētais vai tikai nojaušamais sniedz nebeidzamu iedvesmu iztēlei. Darbs uzbur privātas dzīves telpas, kas ļauj skatītājam ielūkoties aiz durvīm esošajos stāstos.
“Tas tūlīt notiks”
Patrīcija Amoliņa
Vides objekts “Tas tūlīt notiks” aplūko īso un gandrīz netveramo mirkli starp vēl gaidāmu un jau aizritējušu notikumu. Tā idejas pamatā ir teorija par Saules mūža beigām. Reiz Saule, tāpat kā citas zvaigznes, kļūs par sarkano milzi un izpletīsies, aprijot vairumu Saules sistēmas planētu, turklāt tas notiks acumirklī. Objekts sastāv no divām šķietami patstāvīgām daļām, taču tā tuvumā ir īpaša vieta, no kuras raugoties, abas daļas apvienojas. “Tas tūlīt notiks” ļauj skatītājam uzkavēties brīdī, kas pastāv starp “pirms” un “pēc” – brīdī, kas realitātē ir pārāk īss, lai to pamanītu.
“Trīs gudrie”
Esmeralda Usas
Darbs reflektē par bērnības rotaļīgumu, pieaugšanu un pilsētvides uztveri kā dzīvu organismu. Laternas simbolizē trīs attīstības posmus — bērnību, pusaudža gadus un pieaugušo dzīvi. Morzes koda gaismas spēle nevis nodod konkrētu vēstījumu, bet gan rada noslēpumainu sarunu, kurā pilsētas gaismas pārtop par tēliem ar savu raksturu. Instalācija izceļ spēles nozīmi publiskajā telpā – rotaļa nav tikai bērnu privilēģija, bet arī pieaugušo ceļš uz brīvību, ironiju un empātiju.
Darba dramaturğija ir tapusi sadarbībā ar Vestminsteras Universitātes absolventi, Angļu literatūras un valodas grāda (augstākais II līmenis) ieguvēju Annu Dvinsku.
“Meklējot mājas”
Jānis Platačs
Vējš maina zemes seju – lauž vecos kokus, dodot vietu jaunajiem. Ūdens aizskalo veco un ļauj atdzimt jaunām asinīm dzīslās. Arī vecās mājas brūk, atstājot drupas, kas kļūst par pamatu nākotnei.
Šajās drupās daži cilvēki meklē patvērumu. Taču tās nav mājas.
Aiz kritušo koku zariem un drupu paliekām ir vieta – atskurbtuve. Pieturpunkts, kur atkal iespējams sajust sevi. Telpa, kas atgādina: cilvēks ir daļa no dabas – un līdz ar to nemitīgi mainīgs.
Šī pārmaiņu pieredze ir būtiska. Tikai caur to rodas vēlme turpināt ceļu, turpināt meklēt mājas. Un, varbūt, tās arī atrast.
“Imantas ceļš”
Emīls Jansons
Izstāde “Imantas ceļš” vēsta par pazudušo Imantu – no kurienes viņa nāk, kā nokļuva šeit un kā viņu pamanīt pilsētā. Apmeklētāji aicināti atklāt Imantas atmiņas, klātbūtnes pēdas un noslēpumus, kas ierakstīti apkaimes ēkās, ielās un ikdienas gaitās. Imantas stāsts atklāj, ka šī spēcīgā apkaime patiesībā sevī glabā trauslumu, iztēli, pagātni un tagadni. Tā ir iespēja ieraudzīt Imantu no jauna – vietās, kur viņa varētu būt, bet kuras bieži vien paliek nepamanītas, ļaujot pilsētai atklāt savus vēl neatklātos stāstus.
“Baigas Beigas”
Patrīcija Amoliņa
Vides objekts “Baigas Beigas” ietver paradoksu – ceļa beigas, kas atrodas tā vidū. Ar to ir lemts sastapties nejauši un negaidīti, mērojot ceļu, pa kuru ved ikdienišķi pienākumi. Tad pavisam pēkšņi viss, ko redzējāt pirms un ko pamanīsiet pēc “Baigām Beigām”, savijas stāstā par likteņa līkločiem un izšķirošām izvēlēm, kas vēl sagaida.
Veidotāji
Mākslinieki: Patrīcija Amoliņa, Esmeralda Usas, Jānis Platačs, Emīls Jansons, Annija Zemīte
Kurators: Mārtiņš Kalseris (Latvijas Mākslas akadēmija)
Producents: Biedrība “Latvijas Jaunā teātra institūts”, festivāls “Homo Novus”