Skaņu horeogrāfe
Jana Jacuka (1995) ir horeogrāfe, kuras darbos satikšanās ar skatītāju notiek caur balsi, ķermeni un telpu. Pēc maģistra studijām Amsterdamas “DAS Theatre” viņa turpina pētīt ekstrēmās vokālās tehnikas, balss transformācijas un kustības performativitāti. Janas pieeja ir minimālistiska, bet intensīva – viņa rada izrādes gandrīz no nekā, ļaujot ķermenim un skaņai kļūt par galveno dramaturģijas materiālu. Izrāde “Ha” ir maģistra studiju pētniecības un māksliniecisku meklējumu rezultāts, kas neapšaubāmi ietver milzīgu darbu ar savu ķermeni un balss spēju attīstīšanu.
Vulkāniskie izvirdumi un izmeši
Izrādes pamatmateriāls ir fragmentēts teksts, kas izved skatītājus cauri situatīvām ainām, uz kurām cilvēciskā reakcija nereti tiek izpausta ar “ha” un “ah”. Sākot no jokiem, smiekliem, ironijas, pārsteiguma līdz nopūtai, nožēlai, noliegumam, izmisumam un absurdam. Amplitūda, kādā māksliniece izved cauri šai visai sajūtu izpausmei, ir galēji hipertrofēta – no askētiska, visu pieņemoša miera vai pat vienaldzības līdz sakāpinātam vulkāniskam skaņu izvirdumam un eksistenciāli epatētiem un pat pārpasaulīgiem skaņu izmešiem.
Viss raksts pieejams portālā “LSM.lv”: šeit!