Pilna recenzija lasāma: šeit!
(Bez)vārdu vara. Recenzija par izrādi “Varas spēle”
Mēroju ceļu uz Daugavpili, lai teātra festivāla “Homo Novus” ietvaros noskatītos izrādi “Varas spēle”. Tās autori ir čehu tandēms – Andrea Miltnerova un Jans Komareks. Izrādes aprakstā lasāms, ka mākslinieki to veidojuši kā personīgu reakciju uz dezinformāciju par Covid-19, klimata pārmaiņām un karu Ukrainā. To arī paturu prātā visu skatīšanās laiku, jo izrāde norit bez vārdiem. Kā tas mēdz būt šādās reizēs, rodas neliels satraukums: vai es spēšu saprast, ko autori vēlas pavēstīt? Tomēr šoreiz teksta neesamība zināmā mērā kļūst par priekšrocību, ļaujot skatītājam redzētajā ielasīt pašam savas nozīmes.
Izrādes kontekstā šī autoru izvēle liek aizdomāties: vai teksts kā tiešs orientieris neizpaužas arī kā varas instruments, kas zināmā mērā diktē, kā redzēto uztvert – un vai tieši tāpēc izrāde ir bezvārdu?
Izrādes scenogrāfija ir visai pieticīga – uz skatuves atrodas vien galds, divi krēsli un ekrāns projekcijām. Taču tas ļauj koncentrēties uz galveno – diviem tēliem – gandrīz identiskiem veciem vīriem uzvalkos, kas atšķirami vien pēc to garuma. Šī nianse it kā atgādina: lai arī varas “spēlētāji” var atšķirties detaļās, pēc būtības viņu funkcija ir viena – valdīt. Ērtības labad uz abiem tēliem atsaukšos arī ar apvidvārdu “varinieks” jeb tāds, kam ir vara pār citiem. Varinieki visu izrādes laiku centrālo telpu aizpilda gana spilgti, un izteiksmīgā horeogrāfija neļauj garlaikoties.
Izrāde sadalīta četrās etīdēs – salīdzinoši īsās, tēlainās un savstarpēji nesaistītās ainās. Pirmās divas etīdes gan, manuprāt, saturiski ir ļoti līdzīgas. Abās večuki dažādos veidos mērojas spēkiem, ik pa laikam vienam vai otram nonākot varas pozīcijā. Otrās ainas beigās šī cīņa pārtop visai draudzīgā mijiedarbē, beigu beigās vienam otru pat atdarinot.
Vērtējot politiskajā vidē notiekošo, tik tiešām gana redzēti gadījumi, kad dažādas partijas vai pat valstiskie režīmi ideoloģisku pretrunu dēļ šķietami nespēj sadzīvot, tomēr tas noslēdzas kādā dīvainā sadarbībā. Līdz ar to pirmās divas ainas neradīja kādu pārsteiguma vai atklājuma momentu.