Viņa kliedz, rūc, klusē un liek domāt. Kas ir jaunā māksliniece Jana Jacuka, kuru novērtē arī pasaulē?
2026. gada Rīgas Mākslas nedēļas (“Riga Art Week”) partnera “Signet Bankas” Izcilības balvu saņēma Jana Jacuka – talantīga horeogrāfe un jūtīga skatuves māksliniece, kas nebaidās būt pilsoniski aktīva un mijiedarboties ar pasauli. Vienalga, vai tas notiek aci pret aci ar publiku Ģertrūdes ielas teātra zālē vai pie Krievijas paviljona Venēcijas biennālē.
Pati Jana saka, ka viņu interesē radīt izrādes gandrīz no nekā, par atspēriena punktu izmantojot savu ķermeni. Smeļoties iedvesmu šķietami vienkāršās lietās, viņa pēta apslēptākos un sarežģītos ikdienas dzīves slāņus.
Vienu no pirmajiem Janas radošo sasniegumu cikliem iezīmēja sadarbība ar dejas dramaturģi Lauru Stašāni – 2019. un 2020. gadā tapa Janas soloizrādes “Viss būs labi”, “Baiļu rutīna” un instalācija jeb klusējošo liecība “Lietišķo pierādījumu muzejs”. To uzdevums bija runāt par vardarbību – gan ģimenē, gan sabiedrībā. Jābūt gana drosmīgai, lai atzītos, ka ir bail. Un Jana to saka skaļi un skaidri, radot telpu, kur arī citi var atklāti runāt.
Tikpat drosmīgi un atvērti Jana sadarbojas ar citiem māksliniekiem. Latvijā viņa vairākkārt strādājusi kopā ar režisoru Viesturu Kairišu – bijusi horeogrāfe gan “Vestsaidas stāsta” un “Valkīras” koncertversijām Cēsu Mākslas festivālā, gan izrādei “Baltiešu gredzens” Latvijas Nacionālajā teātrī. Kad Viesturs kļuva par Dailes teātra māksliniecisko vadītāju, abu kopdarbā tapa kolosālais iestudējums “Smiļģis” – 2020./2021. gada sezonas “Spēlmaņu nakts” Gada izrāde un “Grand Prix” balvas ieguvējs.
Tagad “HA” jau ir piedalījusies vairākos starptautiskos festivālos Nīderlandē, Beļģijā, Šveicē un citur. Vēl vairāk – Latvijas mākslinieces performance ir iedvesmojusi šā gada Venēcijas biennāles Nīderlandes paviljona ekspozīciju, turklāt mākslinieka Drīsa Verhofena un kuratores Rīkes Vosas radītajā sociāli kritiskajā darbā “Cietoksnis” (“The Fortress”) Jana piedalās arī kā izpildītāja.
Un šajā pašā pavasarī Jana bija starp tiem māksliniekiem, kas palīdzēja organizēt sociālaktīvo feministu “Pussy riot” un “Femen” protestu pie Krievijas paviljona Venēcijas biennālē, paužot savu nostāju pret lēmumu atļaut šai agresīvajai valstij piedalīties pasaules lielākajā mākslas notikumā.
Skatītājiem ir jābūt gataviem, ka Jana aicinās sarunāties, pieredzēt, domāt un būt atbildīgiem kopā. Profesionāļu atzinība ir pavērusi iespējas jauniem projektiem – “HA”, ko jūnija sākumā atkal varēja vērot un novērtēt rīdzinieki, dosies uz Santarkandželo laikmetīgās skatuves mākslas festivālu Itālijā, savukārt šobrīd jau top jauna izrāde. Tās darba procesu varēsim piedzīvot festivāla “Homo Novus” ietvaros septembrī, kad Jana atkal viesosies Ģertrūdes ielas teātrī.
Pilna intervija lasāma arī šeit: jauns.lv