Viņa kliedz, rūc, klusē un liek domāt. Kas ir jaunā māksliniece Jana Jacuka, kuru novērtē arī pasaulē?

2026. gada Rīgas Mākslas nedēļas (“Riga Art Week”) partnera “Signet Bankas” Izcilības balvu saņēma Jana Jacuka – talantīga horeogrāfe un jūtīga skatuves māksliniece, kas nebaidās būt pilsoniski aktīva un mijiedarboties ar pasauli. Vienalga, vai tas notiek aci pret aci ar publiku Ģertrūdes ielas teātra zālē vai pie Krievijas paviljona Venēcijas biennālē.

Pati Jana saka, ka viņu interesē radīt izrādes gandrīz no nekā, par atspēriena punktu izmantojot savu ķermeni. Smeļoties iedvesmu šķietami vienkāršās lietās, viņa pēta apslēptākos un sarežģītos ikdienas dzīves slāņus.

Vienu no pirmajiem Janas radošo sasniegumu cikliem iezīmēja sadarbība ar dejas dramaturģi Lauru Stašāni – 2019. un 2020. gadā tapa Janas soloizrādes “Viss būs labi”, “Baiļu rutīna” un instalācija jeb klusējošo liecība “Lietišķo pierādījumu muzejs”. To uzdevums bija runāt par vardarbību – gan ģimenē, gan sabiedrībā. Jābūt gana drosmīgai, lai atzītos, ka ir bail. Un Jana to saka skaļi un skaidri, radot telpu, kur arī citi var atklāti runāt.

Tikpat drosmīgi un atvērti Jana sadarbojas ar citiem māksliniekiem. Latvijā viņa vairākkārt strādājusi kopā ar režisoru Viesturu Kairišu – bijusi horeogrāfe gan “Vestsaidas stāsta” un “Valkīras” koncertversijām Cēsu Mākslas festivālā, gan izrādei “Baltiešu gredzens” Latvijas Nacionālajā teātrī. Kad Viesturs kļuva par Dailes teātra māksliniecisko vadītāju, abu kopdarbā tapa kolosālais iestudējums “Smiļģis” – 2020./2021. gada sezonas “Spēlmaņu nakts” Gada izrāde un “Grand Prix” balvas ieguvējs.

2023. gadā Jana devās uz Amsterdamu, lai studētu skatuves mākslas skolas “DAS Theatre” maģistrantūrā. Bet paralēli studijām, izturējusi stingru atlasi, piedalījās Marinas Abramovičas retrospektīvajā izstādē Amsterdamas “Stedelijk Museum”, kur viņai bija tas gods izpildīt šīs leģendārās mūsdienu mākslinieces vēsturiskās performances. Tikmēr Latvijā viņas izrāde “Attālums starp mums”, kas iestudēta Ģertrūdes ielas teātrī, saņēma augstāko apbalvojumu dejas nozarē – 2021./2022. gada Dejas balvu.
Pagājušais gads ir iezīmējis jaunu pavērsienu Janas mākslinieciskajā darbībā. “Man patīk ikdienišķais – nepamanīti žesti, jautājumi, kas rodas tikai tad, kad mēs patiešām apstājamies un vērojam. Tāpēc man patīk performances,” viņa saka. “Tās fokusējas uz šo telpu un laiku, kad varam satikt kaut ko, kas mums tiek piedāvāts. Mani neinteresē nodot savu vēstījumu citiem, mani interesē apmaiņa mūsu satikšanās brīdī. Tas, kas rodas šajā satikšanās procesā.”
Un to viņa piedāvā neparastajā un ārkārtīgi efektīgajā izrādē “HA”. Jana pēta balsi, ekstrēmas vokālās tehnikas un to fizisko iedabu: kliedz, rūc, šņāc, izgrūž no sava ķermeņa skaņas, tādējādi liekot komunikācijai pārkāpt vārdu robežas. Viņa izmanto savu ķermeni un smieklus kā izejas punktu sarunai par indivīda robežām un to pārkāpšanu šķietami ikdienišķās situācijās – brīžos, kas teju katru no mums atstāj neziņā: ko tagad darīt, kā reaģēt? “HA” ir darbs, kur horeogrāfe un skatuves māksliniece apvieno universālu vispārcilvēcisko pieredzi, ķermeņa fizikālās spējas un skatītāja iesaisti – izrāde sākas ar vairākas minūtes ilgu klusuma brīdi, kurā Jana ar acīm uzrunā katru, kurš ir zālē un skatās viņai pretī. Šīs performances elementi cits citu papildina ne tikai informatīvā, bet arī fiziskā līmenī. Un tas uzrunā ne tikai publiku, bet arī nozares profesionāļus – 2025. gadā “Fringe” festivālā Amsterdamā izrāde “HA” saņēma starptautisko stipendiju “International Bursary Award”, lai veicinātu izrādes starptautisko apriti.

Tagad “HA” jau ir piedalījusies vairākos starptautiskos festivālos Nīderlandē, Beļģijā, Šveicē un citur. Vēl vairāk – Latvijas mākslinieces performance ir iedvesmojusi šā gada Venēcijas biennāles Nīderlandes paviljona ekspozīciju, turklāt mākslinieka Drīsa Verhofena un kuratores Rīkes Vosas radītajā sociāli kritiskajā darbā “Cietoksnis” (“The Fortress”) Jana piedalās arī kā izpildītāja.

Un šajā pašā pavasarī Jana bija starp tiem māksliniekiem, kas palīdzēja organizēt sociālaktīvo feministu “Pussy riot” un “Femen” protestu pie Krievijas paviljona Venēcijas biennālē, paužot savu nostāju pret lēmumu atļaut šai agresīvajai valstij piedalīties pasaules lielākajā mākslas notikumā.

Skatītājiem ir jābūt gataviem, ka Jana aicinās sarunāties, pieredzēt, domāt un būt atbildīgiem kopā. Profesionāļu atzinība ir pavērusi iespējas jauniem projektiem – “HA”, ko jūnija sākumā atkal varēja vērot un novērtēt rīdzinieki, dosies uz Santarkandželo laikmetīgās skatuves mākslas festivālu Itālijā, savukārt šobrīd jau top jauna izrāde. Tās darba procesu varēsim piedzīvot festivāla “Homo Novus” ietvaros septembrī, kad Jana atkal viesosies Ģertrūdes ielas teātrī.

Pilna intervija lasāma arī šeit: jauns.lv

Privacy Overview

This website uses cookies so that we can provide you with the best user experience possible. Cookie information is stored in your browser and performs functions such as recognising you when you return to our website and helping our team to understand which sections of the website you find most interesting and useful.