Aizraujošs un poētisks notikums Latvijas Nacionālās operas un baleta bēniņos, kas vērš uzmanību uz ikdienā neredzamu, taču būtisku tēlu – operas apkopēju. Parasti viņas darbs tiek pamanīts tikai tad, kad kaut kas nav kārtībā. Taču šajā izrādē apkopējai ir pašai sava simboliska skatuve, ko viņa radījusi no aizmirstiem, nolietotiem rekvizītiem, kostīmiem un dekorācijām, kas gadu gaitā savākti bēniņos. Telpa kļūst par dzīvu scenogrāfisku tēlu – vietu, kur atmiņas un priekšmeti saplūst jaunās nozīmēs.