Lidojošās smiltis
Ingri Fiksdāla, Jonas Korels Pētersens (Norvēģija)“Lidojošās smiltis” ir brīvdabas izrāde, kas skatītāju ieved spekulatīvā nākotnes pasaulē, kur cilvēces vēsture ir aprakta, izkaisīta un no jauna uzburta smiltīs. Izrādes centrā ir milzīga cilvēku veidota smilšu kāpa, kas vienlaikus ir gan skatuve, gan simbols – dzīvs pagātnes arhīvs, kas glabā to, kas bijis, un nākotnes audekls – sagatavots tam, kas vēl tikai būs.
Pētot trauslās un mainīgās attiecības starp pilsētvidi un dabu, izrādes autori aicina iztēloties nākotni, kurā pilsētas ir izšķīdušas smiltīs. Kāpu apdzīvo astoņi dejotāji, kuru hipnotiskajā horeogrāfijā ķermenis un ainava saplūst vienotā veselumā – viņi rāpo, kāpj, ceļas un krīt, nepārtraukti radot mainīgas figūras, kas atsauc atmiņā gan senus rituālus, gan posthumānas nākotnes vīzijas. Smiltis šajā izrādē kļūst par aktīvu elementu, izpludinot robežas starp ķermeni, ainavu un laiku.
Dobju tektonisku dārdu un ēterisku kora balsu caurstrāvotajā skaņu ainavā ģeoloģiskais laiks savienojas ar cilvēka emocijām. “Lidojošās smiltis” ir meditācija par atmiņu, zaudējumu un pārvērtībām, kā arī par matērijas spēju izturēt un turpināt pastāvēt.
IZRĀDES APRAKSTS VIEGLAJĀ VALODĀ
“Lidojošās smiltis” ir izrāde brīvā dabā.
Izrāde stāsta par iedomu pasauli nākotnē.
Šī iedomu pasaule sastāv no smiltīm.
Smiltīs ir aprakta cilvēces vēsture.
Un smiltis ļauj uzbūvēt jaunu pasauli.
Izrāde veidota lielā smilšu kāpā.
Pa kāpu dejo astoņi dejotāji.
Viņi rāpo, kāpj, ceļas un krīt.
No dejotāju ķermeņiem veidojas dažādas figūras.
Šīs figūras attēlo senus rituālus.
Figūras parāda arī nākotnes fantāzijas.
Savukārt smiltis ir kā simbols.
Tās nepārtraukti maina savu atrašanās vietu.
Taču vienmēr paliek kāpas tuvumā.
Smiltis simbolizē spēju pielāgoties
jauniem apstākļiem un notikumiem.
Izrādē skan dobjas, dārdošas skaņas.
Tās attēlo dabas varenumu.
Izrādē skan arī kora dziedātāju balsis.
Tās attēlo cilvēka emocijas.
Šajā izrādē daba un cilvēks saplūst kopā.
PAR MĀKSLINIEKIEM
Ingri Fiksdāla ir Oslo dzīvojoša horeogrāfe, kas nodarbojas arī ar pētniecību un ir ieguvusi doktora grādu Oslo Nacionālajā mākslas akadēmijā. Savos darbos pēta afektu, posthumānismu un spekulatīvo horeogrāfiju, analizējot, kā savstarpēji krustojas ķermeņi, dzimte, sugas, etniskā piederība, zināšanas un vēsture. Apvienojot teoriju un praksi, viņa rada performances, kas izaicina dominējošās perspektīvas un varas struktūras. No 2020. līdz 2024. gadam viņa bija daļa no Oslo Universitātes pētniecības grupas “CoFUTURES”, kur pievērsās globālajiem futūrismiem ārpus anglofonajām tradīcijām. Viņas darbi ir izrādīti starptautiski tādos festivālos un institūcijās kā “Kunstenfestivaldesarts”, “Palais de Tokyo”, “MCA Chicago”, “Tanzhaus NRW” un “Steirischer Herbst”.
Jonas Korels Pētersens ir Dānijā dzimis režisors, dramaturgs un mākslinieks, kurš dzīvo Norvēģijā un mācījies Oslo Nacionālajā mākslas akadēmijā. Viņa izrādes plaši izrādītas Eiropā un citviet pasaulē, tostarp “Staatstheater Stuttgart”, “Toneelmakerij”, “Nottingham Playhouse” un “MCA Chicago”. No 2015. līdz 2018. gadam viņš bija Oslo Nacionālā teātra rezidējošais režisors. Viņa darbi pēta kopienas, brīvību, cilvēces attīstību un attiecības ar dabu vēstures gaitā. Viņš parasti strādā ar sadarbībā balstītām un mūzikas iedvesmotām performancēm. Saņēmis vairākus apbalvojumus, tostarp “European Fast Forward Award” un Norvēģijas “Hedda” balvu.
VEIDOTĀJI
Koncepcija, horeogrāfija, režija: Ingri Fiksdāla un Jonas Korels Pētersens
Kostīmu mākslinieks: David Gehrt
Komponists, skaņu mākslinieks: Lasse Marhaug
Komponists kora sekcijām: Gaute Tønder
Sākotnēji kopradīts un izpildīts sadarbībā ar: Sudesh Adhana and Pernille Holden
Producente: Ingri Fiksdal
Izplatīšana: Nicole Schuchardt (Fiksdal dans stiftelse)
Pasūtītājs: The Bentway
Kopproducenti: The Bentway un Fiksdal dans stiftelse
Pirmizrāde īstenota sadarbībā ar: Toronto Dance Theatre
Atbalstītāji: Nordisk Kulturfond un Performing Arts Hub Norway
Finansētāji: Arts Council Norway (Norvēģijas Mākslas padome)
