Kopš 1995. gada, kad Pēteris Krilovs un viņa studenti Daugavpilī sarīkoja pirmo Homo Novus – dzīvu un jaunas enerģijas pārpilnu tikšanās vietu teātra studentiem un profesionāļiem no tuvējā reģiona, daudz kas ir neatgriezeniski mainījies. Festivāls ir pārcēlies uz Rīgu, ir izaugusi jauna mākslinieku un skatītāju paaudze, tradicionālo teātra pieredzi ir satricinājusi galvu reibinoša daudzveidība gan telpas, gan sarunas formāta un satura ziņā. Pasaule ir piedzīvojusi 11. septembri, ekonomisko, klimata un vērtību krīzi, occupy kustību, karu un revolūciju sēriju, tehnoloģiju triumfu. Tas viss skaļi atbalsojas tajā teātrī, kas atrodas Homo Novus interešu zonā.

Man 1995. gadā vēl nebija divdesmit un es uz Homo Novus Daugavpilī devos līdzi māsai, kas bija sākusi studijas LMA Scenogrāfijas nodaļā. No pirmā festivāla es neatceros nevienu konkrētu izrādi, bet neizdžēsami iespiedušās atmiņā tās lietas, kas manī modināja interesi par jauno teātri un kuru dēļ es ar nepacietību gaidīju nākošos festivālus. Tā ir neizsīkstoša interese par pasauli, vēlme riskēt un eksperimentēt, ticība mākslas spējai mainīt pasauli, drosme prognozēt teātra attīstību un viesmīlība – principi, kas joprojām ir festivāla virzošais spēks.

Homo Novus veidojam, apzinoties, ka laikmetīgā skatuves māksla nav iekapsulējies fenomens, gluži otrādi – tā nepārtraukti paplašinās, mainās un attīstās, meklē aizvien jaunus formālos izteiksmes līdzekļus, jēgpilnu saturu un attiecības ar skatītāju. Ar festivāla starpniecību mēs tiecamies piedāvāt tādas programmas un izrādes, kam ir potenciāls mainīt mākslinieku un skatītāju perspektīvas, uzdot aktuālus un neatliekamus jautājumus, doties pilsētā un radīt mākslas notikumus ārpus ierastās vides, atklājot daudz būtiska par šo vietu un cilvēkiem. Mūsu mērķis nekad nav bijis atrādīt skatītājiem izrāžu sēriju, ko balsta skaļi vārdi un slaveni mākslinieki. Tā vietā – būtiski radīt satura un formas ziņā integrētu mākslas notikumu, kurā katra nākošā izrāde, katrs pasākums papildina un bagātina vai, gluži otrādi, pārbauda un apšauba iepriekšējā gūto pieredzi un izjūtas.

Pirms daudziem gadiem mēs nospraudām mērķi piedalīties jaunas spēcīgu, daudzpusīgu un atvērtu režisoru, aktieru, horeogrāfu, scenogrāfu un teorētiķu paaudzes tapšanā, kas pārliecinoši darbojas uz Latvijas un Eiropas skatuves. Ar prieku jāsecina, ka šie procesi jau notiek, un ka Homo Novus tajos tiešām ir atstājis savu “pēdu”. To pašu var teikt par teātra “izvešanu” ielās – mūsu rīkotās izrādes Daugavgrīvas cietoksnī, uz AB dambja, Tabakas fabrikā, Dzelzceļa muzejā, Ķīpsalas autokapsētā, Upīša pasāžā, viesnīcās, noliktavās, ielās, parkos un dzīvokļos noteikti ir ieteikmējušas kultūras telpas potenciālu un mākslinieku un skatītāju atvērtību jaunai radīšanas un skatīšanās pieredzei.

Šogad mēs piedāvājam iepazīties vai atkalredzēties ar māksliniekiem, kas strādā ar būtiskām idejām, piedāvā svaigus estētiskos, formālos un dramaturģiskos risinājumus un spēj sarunāties ar visdažādākajiem skatītājiem. Runājot personiskāk, tie ir darbi, kuri no lielā pēdējos gados redzēto izrāžu klāsta ir palikuši manī uz visiem laikiem un es ceru, kļūs nozīmīgi arī jums.