Atzīmējot festivāla desmitgadi, sadarbībai ar mūsējiem veltīta īpaša programma, kurā ar jauniem neliela formāta iestudējumiem, instalācijām vai akcijām piedalās vienpadsmit dažādu jomu mākslinieki. Jaundarbu kolekcija ir balstīta britu teātra zinātnieka Alana Rīda atziņā par “teātri kā pēdējo humāno telpu” un strukturēta kā laikā un telpā vienots notikums.

Savā grāmatā “Teātris, intimitāte un satikšanās” (Theatre, Intimacy & Engagement, Alan Read, New York, 2008) Alans Rīds raksta: “Pēdējā humānā telpa iezīmē vietu un mirkli, kurā cilvēks apzinās savu eventuālo izzušanu. Teātris kā pēdējā humānā telpa, tieši pretēji, uzasina izjūtu, ka esam dzīvi. Tā ir telpa, kurā cilvēks apzinās savu atšķirību no pārējiem dzīvniekiem, jo spēj vēlreiz pieredzēt bērnību, vienoties kopīgā kontrolētā un nepārtrauktā elpā un piedzīvot estētisku vilšanos.”

Programmā “Pēdējā humānā telpa” iekļautas Pētera Krilova, Valtera Sīļa un Vladislava Nastavševa izrādes, kā arī Izoldes Cēsnieces, Andreja Jarovoja, MAREUNROL’S, Viestura Meikšāna, Monikas Pormales, Nomadu, Reiņa Suhanova, umka.lv darbu izstāde.