Kā lietas beidzas
Jānis Balodis un Noels Kano (Latvija, Nīderlande un Argentīna)Pirms trim gadiem Jānis Balodis un Noels Kano (Nahuel Cano) uzsāka darbu pie izrādes-pētījuma ar nosaukumu “Kā lietas beidzas.”
Pēc trīs gadiem un vairākām beigām viņi sēž uz sola Ķemeru nacionālā parka vidū un vēro, kā upe pazūd skatienam.
Ap viņiem ir vēl daži krēsli, dažas dziesmas, dažas norādes un neliela melna kastīte, kuras saturs atbalso un vēlreiz atbalso beigas un pārejas.
Izrāde ir kā maigs mēģinājums saprast, kas notiek, kad kaut kas beidzas. Varbūt tas ir bezjēdzīgs mēģinājums, jo beigas vienmēr paliek mazliet neizprotamas. Sapņu beigas, laika beigas, mīlestības beigas un, protams, nāve.
Trīs gadu laikā mākslinieki ir paši piedzīvojuši beigas, kā arī mēģinājuši saprast, kā būt ar mazākam un lielākām beigām. Pa ceļam ir bijuši strupceļi un neveiksmes, bet arī pārsteigumi – pasaules, kas parādās citās pasaulēs, un dzīvība, kas sākas tur, kur šķiet, ka viss jau ir beidzies.
APRAKSTS VIEGLAJĀ VALODĀ
Mūsu dzīvē ik dienu kaut kas beidzas.
Tās parasti ir nenozīmīgas lietas.
Mēs tām nepievēršam uzmanību.
Taču visa beigām uzmanību pievērsa
Jānis Balodis un Noels Kano.
Viņi vairākus gadus pētīja beigas:
- beigas draudzībai,
- beigas sapņiem,
- beigas mīlestībai,
- beigas dzīvībai.
Māksliniekiem radās negaidīts atklājums.
Katru dienu kaut kas beidzas.
Taču tā vietā rodas kaut kas jauns.
Tā notiek dabā –
vienā vietā satrūd lapas.
Tur pēc tam izaug jauni augi.
Un tāpat notiek cilvēku dzīvē.
Beigas ir sākums kaut kam citam.
Mākslinieki šo izrādi veidoja trīs gadus.
Izrāde notiek Ķemeru Nacionālajā parkā.
Jānis un Noels sēž uz krēsla.
Viņi vēro upi.
Upe pazūd mežā.
Ap viņiem stāv:
- daži krēsli,
- dziesmu ieraksti,
- fotogrāfijas,
- kārbas ar dažādiem priekšmetiem.
Tas viss parāda kāda notikuma beigas.
Kad esam vērīgi,
varam ieraudzīt šīs mazās un lielās beigas.
Bet mēs varam ieraudzīt arī jaunos sākumus.
Mākslinieki aicina to darīt kopā ar viņiem.
PAR MĀKSLINIEKIEM
Jānis Balodis un Noels Kano strādā kopā neformālā, ilgtermiņa sadarbībā, kurā apvienojas teātris, mūzika, dzeja un performance. Saglabājot neatkarīgu māksliniecisko darbību, viņi apvienojas, lai attīstītu konkrētus projektus, izmantojot to, ko viņi apraksta kā jautājumu un performatīvo stratēģiju “lēno gatavošanu”. Viņi sāka sadarboties 2018. gadā, studējot Amsterdamas DAS teātra maģistra programmā, un kopš tā laika viņu sadarbība ir attīstījusies, izejot cauri dažādiem posmiem, formātiem un pētniecības fāzām. Viņu ievērojamākais kopdarbs ir “The Last Night of the Deer”.
Noels Kano (dzimis 1982. gadā Neukenā, Argentīnā) ir izpildītājs, teātra veidotājs un komponists, kurš darbojas performanču, mūzikas un skaņas jomā. Viņš praksē izmanto klausīšanos, kā māksliniecisko un politisko līdzekli, un pēta, kā ekoloģisko vēsturi, vietu un iespaidu var pārvērst mūzikā un performancēs.
Jānis Balodis (dzimis 1987. gadā Rīgā, Latvijā) ir dramaturgs, izrāžu un performanču veidotājs, kurš savos darbos pēta sociālās un politiskās realitātes, veido teātra situācijas sadarbībā ar kopienām, kā arī apvieno dokumentālo un poētisko pieeju. Viņš ir piedalījies daudzu izrāžu veidošanā visā Baltijas reģionā un ārpus tā.
Veidotāji
Autori-izpildītāji: Jānis Balodis and Noels Kano
Padomi par telpu dizainu un atrašanās vietu: Kate Krolle
Dramaturģiskie padomi un iedvesma: Teodēzija Balode
Producente: Ieva Briede (Latvijas Jaunā teātra institūts)
PIEKĻŪSTAMĪBA
Pārvietošanās un vide
Izrāde notiek Ķemeros. Ja nokļūšanai uz izrādi tiek izmantots vilciens, izkāpšana notiek Ķemeru stacijā uz perona ar zemo platformu. Tas nozīmē, ka cilvēkam ratiņkrēslā, iekāpjot vilcienā, obligāti jāinformē biļešu konduktors, ka izkāpšana paredzēta Ķemeru stacijā un būs nepieciešama palīdzība ar rampu. Tas nepieciešams, lai vilciena vadītājs varētu paredzēt ilgāku apstāšanās laiku stacijā.
Iekāpšana vilcienā iespējama tikai pa pirmā vagona ieejas durvīm. Atpakaļceļā, vilcienam pienākot, pie pirmā vagona iekāpšanas durvīm jānospiež poga ar ratiņkrēsla simbolu, lai signāls nonāktu līdz vilciena vadītājam un konduktoram, kuri sniegs palīdzību, izmantojot rampu.
Jāņem vērā, ka Ķemeru stacijā nobraukšana no perona ir nelīdzena un ar ļoti stāvu slīpumu. Drošības nolūkos šajā posmā ieteicama asistenta palīdzība. Pie perona būs festivāla brīvprātīgie, kuri palīdzēs pārvarēt šo posmu, kā arī pavadīs līdz izrādes norises vietai. Ceļš līdz norises vietai pastaigas solī kopumā aizņems aptuveni 45 minūtes. Izrādes vietā būs pieejama arī ratiņkrēslu rampa.
Sensorā vide
Relaksētā formāta izrādēs skatītāji drīkst brīvi kustēties, mainīt vietu, nepieciešamības gadījumā iziet no izrādes un pēc tam atgriezties. Šajās izrādēs īpaši gaidīti ir arī neiroatšķirīgi skatītāji, un ikviens ir aicināts ar sapratni un pieņemšanu izturēties pret brīvāku skatītāju uzvedību izrādes laikā.